mūsudienas - vasaras skaistākās atmiņas, vasaras izskaņā VOL-1 // bēgam prom no pilsētas

šī bija tik skaista un vasarīga nedēļas nogale. tūdaļ jau septembra vidus.. laiks lido kā negudrs un es nesaprotu, kur viņam tā jāsteidzas! kamēr Augusts bija lietains un īpaši negribēja mūs lutināt ar vasaru, Septembris ļoti priecē. mēs joprojām baudām vasaru. jā. 12. septembris. paldies par šiem siltajiem laikapstākļiem un sauli! es esmu pabeigusi vasaras beigās iesākto rakstu, ar to atvadoties no vasaras! 

visvairāk priecājos, ka tik daudz esam bijuši prom no pilsētas. gan dziļos laukos, gan arī 20 minūšu brauciena attālumā. jau šajā ierakstā nedaudz dalījos ar savām sajūtām par to, cik pilsētniekam aizbraukt prom uz laukiem ir ekskluzīvi-atkal un atkal katru reizi par to pārliecinos vēl vairāk.. 

esam atpakaļ pilsētā un es ilgojos būt prom mierā un klusumā, kur visapkārt ir koki, zāle, siltumnīca simts metrus uz priekšu un āboli skumji sakrituši zemē, un pirmās rudens lapas.. arī Gabītim tas viss tik ļoti patīk- atklāt, ieraudzīt, izpētīt! katra skudriņa, ko vislabāk saskatīt piemājas bruģētā celiņa spraugās, putni, gotiņas un suņi-tie Gabītim patīk visvairāk.. redzēs, ko nesīs rudens, kur mēs būsim! lai arī kā negribētos to teikt-līdz ar septembra iestāšanos, pa lielam jau tomēr arī sākas rudens, jo pienācis cits režīms un darba grafiks. skatoties aiz loga, dažiem kokiem jau ir sadzeltējušas lapas.. man tas patīk, kaut reizē arī skumdina, jo vasara bija kādu mēnesīti par īsu! kā jums šķiet? bet tā kā mēs cenšamies katrā lietā saskatīt skaisto un izvēlamies būt pozitīvi-dārgais rudeni, mēs Tevi gaidām, tikai lūdzu esi saudzīgs-skaists un saulains. ;)

šajā reizē gribu dalīties ar kādām patiesi mīļām un skaistām vasaras atmiņām no mūsudienām! ..es pat nezinu kā aizsāku lietot tieši šo haštagu instagramā, daloties ar mūsu piedzīvojumiem.. man tas ir ļoti iepaticies un dikti mīļš. tāpēc gribu, lai tas iemājo arī upene.lv, kad padalīšos ar mūsu ikdienu. ceru, ka jums visiem bija skaista, piedzīvojumiem un skaistām atmiņām bagāta vasara un rudenī būsiet pilni ar enerģiju paveikt skaistas un lielas lietas.. 

mūsu ātrais escape uz Garciema jūrmalu, karstajās dienās jūnija izskaņā.. viļņi, smiltis, gliemežvāki, izskalotie kociņi un saule-vēl viena lieta-JŪRA, ko iemācīt mīlēt Gabītim un dāvāt viņam atmiņas par tradīciju vasarā bieži braukt uz jūru!.. īstenībā šajās reizēs sapratu, cik svarīgi man ir būt prom no pilsētas vasarā un cik ļoti daudz tas dod Gabrielam. 


mūsu pirmais vasaras izbrauciens bija uz Tērveti. gribēju aizbraukt pusdienās uz ZOLTNERS restorānu. žēl, ka šajā reizē nepaguvām apskatīt arī dabas parku, bet būs iemesls aizbraukt vēl kādu reizi! drošvien sanāks tikai nākamgad, bet kas zin.. 


pašā vasaras vidū bijām Ģirtiņa dzimtajā pusē Vidzemē-Limbažos.. tur ir skaista vieta-Lielezers, kur ir uztaisīta arī skaista dēļu celiņa taka-noteikti viens no maniem mīļākajiem vasaras vakariem, esot visiem kopā. Gabītim pēc dažiem gadiem noteikti būs interesanti klausīties, ko tētis ar draugiem bērnībā tur darījuši, kad vēl nebija nekāds glaunais koka celiņš, bet gan džungļu mežs! 


mans visvisvismīļākais laiks no šīs vasaras bija Priekulē, kad absolūti neplānoti mūsu draugi Baumanīši, aizbraucot ceļojumā, atstāja mums savas mājas. man ļoti patīk lauki, iespējams, tāpēc, ka man bērnībā tādas īstas lauku vietiņas nebija.. tāpēc esmu ļoti pateicīga par iespēju, radīt tādas atmiņas Gabrielam par plašumu, svaigu gaisu, -visu dienu pavadītu ārā.. man šis laiks bija kā sapņa piepildījums-šiverēties ar Gabīti, uztaisīt ēst 3-4x dienā, gatavojot Liepājas tirdziņā iegūtos zemnieku labumus.. laukos tas ir vieglāk nekā pilsētā, jo ir lielāks miers! vislielākais brīnums bija, ka Ģirtiņš varēja būt ar mums tik tālu prom 3 dienas, paldies Dievam par to un drošvien tāpēc arī šis bija vislabākais vasaras laiks. :)


pēdējā dienā, kad Ģirtiņš atbrauca jau mums pakaļ, jo bijām palikuši paši ilgāk un sagaidījām mājās Baumanīšus, pēc garām sarunām un vakariņām, skrējām vēl paspēt noķert pēdējo gaismiņu un drusku pafočēties trijatā. Lilitiņa ir brīnišķīga fotogrāfe by the way ;) bija jau vēls un Gabītim vairāk interesēja kāpt mašīnā un stūrēt, tāpēc ātri 20 minūtēs tapa šīs skaistās bildes un vēl kādas 40 citas.. taisījām visādus jokus, dauzījāmies un pabļaustījāmies, klausoties tālās balsu atskaņas, lai aizdzītu prom vakara miega krenķīti. //foto-Lilita Baumane


mūsu pieRīgas lauku vietiņa ir pie manas mammītes, 25 minūšu brauciena attālumā.. tur braucam visbiežāk.. bija laiks, ka pa dienu esot Rīgā, es negribēju iet ārā no mājas, bet katru vakaru braucām pie viņas. vēl pavadījām dienas pie Amamītes arī tad, kad Ģirtiņš bija izbraucis ar komandu turnīrā vai nometnē, kā arī, kad mans brālis ar savu ģimenīti bija atbraukuši. daudz atmiņas un jauku brīžu. Gabīša favorite spotiņš-siltumnīca.. tagad gardu muti baudām pašu audzētos, ilgi gaidītos un mīlētos tomātiņus. 


šogad daudz laika pavadījām arī mežā. vispār ārkārtīgi novērtēju, ka mums ir Amamītes dārzs, uz kurieni aizbraukt un parādīt Gabītim, ka zemenes izaug dobē, ķirši, āboli, bumbieri un plūmes kokā, kartupeļi, zirnīši, pupiņas un burkāni zemē, tomāti pašu siltumnīcā, mellenes un brūklenes mežā, utt utt.. ne tikai to vienkārši varam aizbraukt nopirkt tirgū! mums ļoti patīk dzīvoties laukos, šogad, kad Gabī ir jau lielāks bieži braucām arī uz mežu.. un viņš jau tik daudz saprot. norauj odziņu, pieliek pie lapiņas un pēc tam mutē, laista tomātiņus un meklē ķirbjus. uz mežu paņēmām līdz trauciņu un no tā nez kapēc bija daudz interesantāk bērt ogas mutē nekā uzreiz no saujas :)) 


vēl viens brīnišķīgs vakars ar nelielu fotosesiju, kad šoreiz bildēju es mūsu draugus Baumanīšus.. dažas bildītes gan tapa arī mums ar Gabīti. iesaku jums pamēģināt iebrist kukurūzas laukā-īpaša sajūta, ko patiesībā grūti līdz galam raksturot. spēlējām paslēpes, klausījāmies atbalsī un baudījām kopābūšanu. daba un mīļie apkārt dod tādu spēku!

//foto-Lilita Baumane


gandrīz vasaras pēdējās dienas. Augusts. Liepāja. kājas slapjas līdz ceļiem. drusku pārsaluši no aukstā ūdens, iztrakojāmies pa kāpām un atkal sasilām. atkal un atkal piedzīvoju to, ka mammas vislielākā spēka atjaunošana slēpjas, piedzīvojot bērna prieku, smaidu un būšanu kopā, veltot nedalītu uzmanību! ♡ 

//foto-Lilita Baumane


Augustā palīdzēju arī savai draudzenītei Sabīnei izdekorēt viņas draugu kāziņas.. vēl viens īpašs piedzīvojums no šīs vasaras. viss sanāca tik elpu aizraujoši skaisti! vairāk par to, kā viss izskatījās varat sekot-Skaistums sīkumos lapā..


Kurzemes jūrmalā noteikti ir kaut kā īpaši. ļoti žēl, ka tik tālu jābrauc, jo tā mēs noteikti aizbrauktu biežāk! vēl viens vakars. gribētos šeit ielikt to sajūtu, kad vējš izpurina galvu un paliek tik viegli un patīkami dzīvot. man patīk tie brīži, kad līdz paņemts ir tas, kas ir un mēs vienkārši varam būt mēs paši. tā nav bezrūpība, bet vairāk tāds patiesums, kad nevienam nav nekur jāsteidzas un var izbaudīt mirkli, esot kopā, noliekot visus darbus malā. tas man pilsētā visvairāk pietrūkst! tāda atslēgšanās un saplūšana ar dabu.. 


ābolu un rudens pasakainie- zemās saules vakari- arī Augusta beigās. pirmo reizi dzīvē biju ābeļu dārzā un gribētu, lai kad mums būs sava māja, mums arī būtu tik skaista ābeļu aleja. //foto-Lilita Baumane


2016' vasara. Tu biji ļoti skaista. esmu par kādu kilogramu zelta bagātāka ar visu, kas šajā vasara bija piedzīvots kopā ar Gabīti, protams, arī ar Ģirtiņu, ģimeni un ar draugiem.. priecājos skatīties un būt blakus, redzot kā Gabriels aug un iepazīst pasauli, komunicē ar citiem un ir tik labsirdīgs un pozitīvs.. tas šoreiz bija nedaudz no mūsu piedzīvojumiem bēgot ārpus pilsētas, ceru, ka man izdevās drusku padalīties savā bagātībā ar jums. :))  neliels ieraksts būs arī par būšanu vasarā pilsētā, bet tas lai paliek citai reizītei. xx.