#mūsudienas 1 -pazust vasarā, prom no pilsētas

vakar bija skaista diena-mēs beidzot esam mierā, prom no pilsētas-un es ļoti pēc tā ilgojos. esot vasarā pilsētā man nedaudz ir sajūta, ka nespēju elpot. tuvojas jau jūlija vidus un tā vien liekas, ka nu jāķer un jābauda katrs mirklis, jo vasara sākās tikko! :) tāpēc atlikušo vasaras daļu centīsimies būt prom no pilsētas, lai to spētu izbaudīt tā līdz galam jeb ar pilnu krūti. tā kā joprojām raksts ar idejām, ko darīt kopā ar bērniem ir ārkārtīgi daudz lasīts, es centīšos padalīties ar to, kā mēs pavadām laiku, ko izvēlamies un kur dodamies.

vai jums nav sajūta, ka vasarā nodzīvotas varbūt 2-3 nedēļas? laiks aizsteidzas tik strauji.. man reizēm dienas beigās tā vien šķiet, ka tas izbirst caur pirkstiem, kā smiltis, jo atkal ir pienācis vakars un diena ir nemanot paskrējusi.. tādēļ aizvakar vakarā nolēmām sakrāmēt mantas- cik vien iespējams, salikām visu 2 mugursomās, sēdāmies mašīnā un devāmies prom no pilsētas, lai baudītu vasaru un būtu pie dabas. ..laikapstākļi gan nav no tiem vasarīgākajiem, bet saēsties pilnu muti ogas un grauzt nupat no dobes izrauto burkānu, kraukšķīgos gurķīšus un vakaros būt līdz pat gulētiešanai laukā, dod tik labu sajūtu, vieglumu un enerģiju.. vēl šogad daudz braucam arī uz jūru-Gabītim ļoti patīk un karstajās dienās pludmalē ir tik labi!


pēdējā laikā domājot, kas man liek justies laimīgai-ir būt kopā ar puikām, prom no ierastās ikdienas, darbiem un cilvēkiem, prom no pilsētas. es ļoti sapņoju par mūsu ģimenes viensētu Latvijas laukos un ticu, ka kaut kad tas arī piepildīsies, ka varēsim izrauties un būt tur, kur var ieelpot gaisu un nesajust auto gāzes vai kārtējo smēķētāju, kuri jāpiebilst mums ļoti traucē un kaitina.. (kad esi ar bērniņu, to izjūt sevišķi..) prom tur, kur aizverot acis, dzirdi putnus, bites, vai vēju un viļņu šalkas, bet vakaros vardes un sienāžus.. tā nu esam prom. kaut gan Ģirtiņš ar komandu šonedēļ ir nometnē,drīz jau būsim arī trijatā.. esam jau pieraduši lielāko daļu būt divatā ar Gabrielu un es no sirds baudu, ka varam augt kopā! jau kopš laika, kad viņš bija man puncī starp mums izveidojās īpaša saikne.. un nu, kad viņš aug lielāks es to redzu un jūtu vēl vairāk, jo viņš dod arī man atpakaļ! :)

vakar pamodāmies jau mūsu laukos pie omītes un izdomājām aizbraukt uz mežu.. izstaigāties, izelpoties svaigu gaisu, uzņemt enerģiju un nogurt reizē.. un vēl salasīt un pieēst pilnu vēderu mellenītes! tāda bija mūsu vakardiena. kad uzreiz, pēc brokastīm kāpām auto un devāmies uz netālo mežu. jāpiebilst vien vēl tas, ka vasarā nebūt pilsētniekam ir ekskluzīvi. un tā enerģija, spēks un iedvesma, esot prom ir neaprakstāma!

daudziem noteikti ir jau plāni nedēļas nogalei, bet, ja tomēr vēl nav-iesaku doties uz Latvijas lauku pusi. kurp? nu tiešām kaut kur, kur apstāties salasīt pļavā ziedus, mežā mellenes, iebrist kājas kādā upē vai ezerā, uzkāpt kalnā.. jūru atstāsim siltākām dienām :)) galvenais-esiet kopā ar mīļajiem. lai jums skaista vasara! baudiet un izbrauciet tālāk no pilsētas. iesaku. ļoti!!

  ♡

/A.

foto: titulbildes: LILITA BAUMANE