ceļā..

es ilgi domāju un domāju.. un doma neatstājās no mana prāta - visu laiku prātā un sirdī, kāds saka - raksti! tādēļ šodien es rakstu! rakstu savu pirmo bloga postu ar lielu sveicienu jums.

sen jau krāju idejas, ko nodot cilvēkiem tieši šādā veidā, un nevienam nav noslēpums, ka plāni mēdz apmest vairākus kūleņus pavisam citā virzienā, liekot pēc tam attapties citā vietā, ar citu pilnīgi citu skatu un redzējumu par to, kā sākumā iecerētais turpināsies tagad - pēc kūleņu apmešanas.. tā nu ir arī manā gadījumā un no sirds priecājos, ka viss ir sanācis tieši šādi un ticu, ka tā arī tam bija jābūt!

studējot Sabiedrības veselību Rīgas Stradiņa universitātē, veselība ir tas temats, par ko domāju un ko dzirdu katru dienu, tomēr visvairāk dzirdams tieši no citas puses - slimības. man ļoti lūzt sirds, ka tieši tāda ir speciālistu uztvere - visur primārais ir slimais.. vienmēr runas tiek sāktas par to, taču, manuprāt, pats būtiskākais ir domāt par veselajiem, lai tie nekļūtu slimi.. kā veselo padarīt spēcīgāku, skaistāku, veselīgāku!

mūsdienās saslimt nav grūti.. ja esi paviršs un neuzmanīgs pret savu veselību - hops un liekas, ka pēkšņi gadījās..bet padomājot, iespējams, esam virzījušies neīstajā virzienā jau labu laiku.. organisms ir mēģinājis ilgstoši pretoties visam, ar ko tam nācies sastapties, bet pēkšņi tas sabrūk.. māksla un tas dziļais kodols ir apslēpts veselības uzturēšanā.. dzīvesveidā, kas balstās uz veselīgiem principiem, ko cilvēks, kā dabas sastāvdaļa uztur katru savas dzīves dienu.. no savas pieredzes varu teikt, tas ir iespējams! nopietni neesmu slimojusi jau vairākus gadus!  protams, gadās ziemas laikā noķert iesnas, arī man dažreiz parādās kādi izsitumi un pumpas uz sejas, bet analizējot - kā tas varēja gadīties, atskārtu, ka esmu bijusi pavirša pret sevi, apēdusi kādu neveselīgu saldumu, neesmu pietiekami daudz lietojusi šķidrumu vai esmu ļāvusies kādām kārēm, kas licis novirzīties no šī skaistā veselības ceļa!

es esmu pārliecināta, ka visiem jau tās lietas ir nosēdušās pareizajās vietās, stāsts ir par to,-kā mēs izmantojam to, kas mums ir dots.. vai lietojam uzkrātās zināšanas un pieņēmumus savā ikdienas dzīvē, vai turam tos pie sevis un neļaujamies atklāties skaistajam, kas uztur mūs spēcīgus un veselus.. vai dzīvojot un atklājot vēl vairāk, apzinamies, cik daudz mums ir dots un iespējas ir mērāmas simtiem kilometru garumā, lai tiektos uz pilnību..

lai upene būtu kā atgādinājums, kā iedrošinājums, kā iedvesma, lai viņa ļautu jums nevis plūst līdz ar straumi, kas ir pārņēmusi lielāko pasaules daļu, bet gan doties pret to.. ļaujoties apstāties un saredzēt, cik pasaule mums apkārt ir skaista, cik daudz mums tā dod un, cik daudz mēs varam darīt, arī dodot tai atpakaļ - domājot labas domas un darot dienas zaļā un saudzīgā virzienā gan pret sevi, gam pret pasauli un dabu! 

lai mums brīnišķīgs šis ceļojums visiem kopā, jo vienam nav iespējams nekas, visiem kopā neispējamais ir nekas!

/// foto: Alise Podniece