//iedvesmojies: Gabīša 1. dzimšanas dienas svinības-ZVĒRU BALLE

jau atkal pēc ilgākas pauzītes blogā jauns ieraksts. es ļoti ceru uz lielāku aktivitāti šeit turpmāk, jo ir tik daudz ikdienas brīžu un dažādu lietiņu, ko ikdienas ar Gabīti daram un gribētos padalīties, un iedvesmot ar visu ko arī citus. neko negribētos solīt, bet centīšos vakara stundās iecerētās idejas arī biežāk uzdrukāt te.. ;) tikmēr ceru, ka esat aizņemti ar vasaras baudīšanu. esmu beidzot pēc vairāk kā mēneša pabeigusi ierakstu par Gabrieliņa dzimšanas dienas svinībām-ZVĒRU BALLI.. vairāk par to skatieties un lasiet ierakstā:

//dzīvesstils: Belwoods meža bāriņa 2. sezona-jaunumi un KONKURSS

ilgi gaidītā vasaras sezona nu jau nepārprotami ir sākusies. sandeles kājās, soma plecā un dodamies dzīvē.. šodien gribu dalīties ar vietiņu, kas man ir ļoti tuva, jo ciešā kontaktā nepārtraukti esmu ar Belwoods saimniecītēm.. Belwoods ir arī tā vieta, kur, ja vien dzīvojamies pa pilsētu un prom netiekam-ar Gabrielu aizbrauksim iedzert svaigu, veselīgu kokteilīti un apēst griķu cepumu, apvienojot to ar pastaigu vai riteņu braucienu svaigā gaisā un pikniku.. šogad Belwoods meža bāriņš Mežparkā ir jau 2.sezonu un līdz ar to tiek piedāvāti dažādi jaunumi.. ne tikai kokteiļi! lasīt vairāk: 

piedzimt un būt mammai brīnumbēbītim

pirms teju jau divām nedēļām nosvinējām mūsu dēliņam pirmo dzimšanas dienu.. tas bija neizsakāmi skaisti, ko drīzumā nedaudz arī atspoguļošu citā ierakstā.. šodien, dažas dienas pirms māmiņdienas- gribu dalīties ar emocijām par pirmo mūsu kopīgo gadu.. ieraksts, noteikti garāks kā ierasts, bet gribēju dalīties ar piedzīvoto, lai iedrošinātu citas mammas.

esam aizvadījuši kopā pirmo gadiņu, kopš skaistās mājdzemdībās satikāmies 23.aprīļa, saules pielietā rītā.. vēl 9 mēneši puncī un vēl 3 pirms tam, ko ticu, ka Gabriels jau lēnām no zvaigznītēm ceļoja pie mums, lai satiktos un būtu kopā.. 

būt mammai ir brīnums. būt mammai ir svētība. būt mammai ir pašai piedzimt vēlreiz no jauna. būt mammai man ir viss. vispār būt mammai nav vārdos izsakāms..

paldies Dievam par to, ka ar vīru varam būt vecāki mūsu brīnumbēbītim.. bieži vien sabiedrībā pat neaizdomājamies-kāda svētība ir saņemt tādu dāvanu no debesīm, jo nav jau gluži tā, ka iespēja tikt pie bērniņa ir katru dienu. -tās ir vien dažas stundas, kad var notikt šis brīnums. citi to piedzīvo ātrāk, citi vēlāk, citi tā īsti arī nekad.. kad sākām brīvi ļauties dzīvībai, šis brīnums notika, -es domāju tad,kad to pa īstam atlaidām, paļaujoties uz debesīm, ka tā tiešām ir debesu dāvana, nevis mūsu pašu izkaitļots datums, finansiāla stabilitāte, dzīvesvietas plašums vai vēl kas cits.. viss notiek īstajā laikā pēc Dieva plāna-tāda ir mūsu pārliecība..

lai arī gatavojāmies mazajai dzīvībiņai mūsos-uzzinot, ka gaidu bērniņu bija liels pārsteigums un neaprakstāma sajūsma. biju tik laimīga! savam dzīvesdraugam pateicu lielos jaunumus pēc nedēļas, kad viņš atgriezās no komandējuma-sēžot un to iemūžinot fotobūdiņā. vairākus mēnešus turējām to pie sevis.. es, protams, ātrāk savai ģimenei un labākajai draudzenītei pateicu, vīrs neatklāja mūsu lielo brīnumu saviem tuvākajiem 4! mēnešus.. 

tas ir apbrīnojami, kāda saikne rodas starp mammu un bēbīti, un kāds brīnums ir, ka cilvēks izveidojas cilvēkā! mēs katru dienu dzīvojam patiesā pateicībā debesīm par mūsu ikdienu, ka varam būt laimīgi kopā un mums netrūkst nekas. visu grūtniecību varēju dzīvot mierā, klusumā un gaidīt bērniņu.. reizēm vadīju kādas meistarklases, apguvu kursu grafiskajā dizainā, gatavoju smūtijus un rakstīju pavisam nedaudz ierakstus blogā, jo sevī nejutu vēlmi tobrīd izvērsties tik daudz publiski (tagad šķiet-bija tik daudz laika un ideju pierakstu blociņā..) :) 

ja neskaita pirmā trimestra nogurumu, nejutu nekādas sliktas dūšas vai muguras sāpes.. jutos labi, vingroju, peldēju, daudz staigāju.. grūtniecības beigās vien grūtāk bija nosēdēt vai gulēt naktīs, atrodot ērtrāko pozu.. jāsaka arī lielu paldies vecmātei Dinai Ceplei, kas novēroja mūs visu grūtniecības laiku un pieņēma dzemdības.. labāku komandu nevarēju iedomāties! 

kad Gabrieliņš piedzima viss bija labi.. abi bijām veseli, bet sākumā problēmas sagādāja krūts satveršana. -mans mazais bērniņš nevarēja aizvērt ciet mutīti un piezīsties pie krūts.. vecmāte sacīja-viņas 20 gadu ilgajā pieredzē šis ir 3. tāds gadījums.. šķiet, ka pašā sākumā tas bija vislielākais pārdzīvojums un grūtums, jo biju pārliecināta, ka cita alternatīva krūts ēdināšanai manam bērniņam nevar būt.. neatlaidīgi turpinot likt pie krūts, atslaucot pieniņu-brīnumainā kārtā pēc nedēļas Gabrieliņam izdevās pašam satvert krūti.. tieši žoklītis bērniņiem izaug pirmais un pirmās 6 nedēļas krūts barošanu iespējams izcīnīt, pat, ja šķiet, ka pieniņš nepietiek-tas saražojas atkarībā pēc pieprasījuma,cik bērniņam tas ir vajadzīgs-galvenais ir pārliecība,miers un paļaušanās, ka nav citu variantu. tobrīd, viss izdevās tad, kad pa īstam to nodevu Debesu Tēva rokās.. ir bērniņi, kam Dievs dāvā krūts barošanu un ir, kam nē.. galvenais ir censties, cik spēka un ticēt.. !tomēr, ja viss nesanāk kā iecerēts-svarīgi sev nepārmest un dzīvot tālāk.. vienmēr sev atgādinu "laimīga mamma ir laimīgs bērniņš". -svarīgi cīnīties tik ilgi, kamēr tas neatņem visu laiku, prieku vai mīlestību, ko tajā laikā dāvāt mazajam..

kad krūts barošana aizgāja-varējām to baudīt uz pilnu jaudu.. Gabrieliņam tik ļoti patika mierīgi zīst pat 30-50minūtes. kādu brīdi tas bija tāds pārbaudījums, pieņemt, ka tik ilgi un bieži! jā, jo tam ir vajadzīga pacietība.. jau pēc 1.5-2 stundām atkal Gabītim nekas cits kā krūts un mans tuvums nebija vajadzīgs-neko īsti izdarīt paspēt nevarēju.. manuprāt, daudzām mammām tieši tas ir tāds klupšanas akmens, ka ir grūti ļauties un baudīt to turpinājumu šai 9 mēnešus piedzīvotajai nepārraujamai saiknei un tuvumam.. tālāk par 600m no mājas iziet ar ratiņiem nevarējām, jo, kamēr saģērbāmies un izgājām laukā-Gabrieliņam jau atkal vajadzēja mani.. tobrīd klausoties dažādus ekspertus, kas sacīja "jāietur vismaz 2 stundas starp ēdienreizēm, max 30 minūšu zīšana.. -ziniet, katram ir savs uzskats un pareizais viedoklis. tomēr pāri tam visam-katrs bērniņš ir unikāls.. -ar savu ritmu un vajadzībām! mums katru brīdi ir bijusi pārliecība, ka ir jānodrošina droša, mīloša,mierīga un pozitīva vide bērniņam.. (-sevišķi pirmajā gadā) jāapmierina labsajūta un komforts šajā lielajā pasaulē, kur mazajai radībiņai viss ir tik jauns.

3 mēnešus Gabriels gulēja pa 2-3 stundām, esot tikai man virsū uz krūtīm vai iesiets slingā.. dažbrīd, protams, tas nebija tā viegli.. bet, kad to pieņēmu, ka viņam tas ir vajadzīgs, sapratu, cik šis laiks ir dārgs un neatgriežams-es esmu viņam visa pasaule-būšu laimīga un pateicīga mamma.. tāpēc, mīļās-baudiet to, ka jūs pašā sākumā saviem bērniņiem esat viss! nēsājiet viņus uz rokām, necentieties viņus likt plkst. 8 gulēt, ja viņi vēl grib sajust jūsu siltās rokas un peldēt jūsu dziļajās, mīļajās acīs, jo viņi izaug tik ātri un skrien savās gaitās un rotaļās..

esmu pārsteigta-cik daudz mammas saka-cik pats sākums ir grūts, pat briesmīgs.. kā ļaunākais murgs.. man ir sāpīgi to dzirdēt. es gribētu iedrošināt visas jaunās māmiņas, ka nē, nē, nē! tā tas nav.. varbūt reizēm nav viegli, tomēr tas laiks ir neatgriežams un ar savu burvību-jūs taču gatavojaties tām lietām un pa lielam zinat kādas grūtības it kā sagaidīt(gribu uzsvērt to, ka katrs bērniņš ir unikāls un jums nevajag iekodēt sevī to-kā jābūt tam, kas rakstīts grāmatās). protams, ir dažādi apstākļi, kas to iektekmē.. man vienmēr ir bijis dzinulis-būt labākajai mammītei, kādu Gabriels ir pelnījis visos sīkumos.. atdot visu viņam.. vienmēr esmu arī saņēmusi no viņa to enerģiju atpakaļ!.. dienās, ja ir grūtāk-nolieku visus mājas darbus malā, vakariņās ātri uzvāram bujums garšīgos pelmenīšus ar salātiem un vienkārši dzīvojamies, runājamies, mīļojamies ar Gabīti-tas laiks kopā dod jaunu spēku turpināt mīlēt un rūpēties vēl vairāk, jo katru dienu, esot kopā ir tik liela atpakaļ-atgriezeniskā saite!.. 

domāju, ka atslēga-labam sākumam kopā ar bēbīti ir mammas miers un pašaizliedzība, un pacietība.. šis ir laiks, kad bērniņa vajadzības ir pāri visam-ja to pieņemat, tad negulēta nakts, netīra māja, trešo dienu nemazgāti mati, brokastīs, pusdienās un vakariņās apēstas siermaizītes, dažas saujas riekstu un banāns ir sīkums un nieki, galvenais, lai bērniņš ir vesels, laimīgs un mierīgs.. protams, nenormāli svarīgs ir apkārtējo atbalsts un palīdzība, tāpēc nekautrējaties lūgt to. -šis ir laiks, kad mammai nevajadzētu neparko uztraukties, bet gan radīt drošu, mierpilnu-mīlestības pilnu vidi bēbītim. -tik daudz esmu lasījusi, ko labu dod, ja pirmajos dzīves gados vide un saņemtās emocijas ir pozitīvas, priecīgas un mierpilnas -tas ir ieguldījums bērna personībā, turpmākajā dzīvē, socializācijā ar citiem utt. esiet pacietīgas, jo aprast ar jauno dzīvi būt par mammu prasa laiku.. nepaies ne pāris mēneši līdz būsiet iedzīvojušās, sapratīsiet kad gatavot ēst, iet laukā, mazgāt matus.. arī bēbītis pa šo laiku būs apradis ar jauno pasaulīti-tās trokšņiem, smaržām, gaismu un visu pārējo.. 

vēl viens no tādiem mūsu noslēpumiem ir, ka visu darām kopā. neuzskatu Gabīti par traucēkli, lai kaut ko padarītu-viņš man visur vienmēr palīdz un esmu priecīga, ka jau kopš paša sākuma viņš ļoti pētīja-kā sūcu mājā putekļus, taisīju smūtiju vai vakariņas, mazgājos vai krāsoju acis.. tagad cītīgi turpina pētīt un piedalās palīdzēt jau kā lielais, pat, ja man līdz gala rezultāta sasniegšanai tas prasa vairāk laika-tikai tā es esmu laimīga un nevarētu iedomāties mūsu ikdienu savādāk.. vienmēr visur ejam kopā.. šķiet, ka vien varbūt uz trīs rokas pirkstiem pa šo gadu Gabriels ir palicis ar omītēm, protams, paldies arī viņām par atbalstu un palīdzību..

mums katra diena ir bijusi tāda, par ko pateikties un būt priecīgiem. vīrs vienmēr man ir mācījis mieru un neuztraukšanos-ticu, ka tas strādā un pāriet uz bērniņu jau no paša ieņemšanas brīža. jūs esat un piedzīvosiet to, ko domājat, ko gaidiet no sava bērniņa! tādēļ gribu iedrošināt-domājiet un gatavojaties uz labo-dzemdībās, pēcdzemdību laikā, krūts barošanā, zobiņu nākšanā, ikdienā-visā, kas saistīts ar to, kas būs. domājiet par to, kur staigāsiet ar savu bērniņu.. ko gribēsiet parādīt viņam, ko piedzīvosiet un tas piepildīsies, un tieši tik laimīgi, viegli un mierpilni, cik tā veidosiet savu saikni ar viņu grūtniecības laikā-jūs piedzīvosiet arī laiku pēc dzemdībām. esiet laimīgas, jo katra diena, pavadīta kopā ar mazulīti ir milzīgs brīnums un bagātība! piedzīvojiet un ļaujieties tam! 

lai jums īpaša, sirsnīga un mīļa šī māmiņdiena! x. 

//foto: Marta Logina un no Gabīša dzimšanas dienas-Daiga Ellaby 

//dzīvesstils: ūdens pH nozīme organismā, Latvijā iegūtais pH 9,6 ūdens Amrita un 6 ieteikumi kā uzlabot ūdens dzeršanas ieradumu

DSC_1121.JPG

ūdens galvenā funkcija ir piegādāt šūnām skābekli, līdz ar to-nodrošināt to dzīvotspēju un veselību. nevienam nav noslēpums, ka dažas dienas bez barības nomirt nevar, bet bez ūdens cilvēks neizdzīvotu gan.. skābeklis šūnās regulē vielmaiņu, kuras rezultātā tiek pārstrādāts uzturs, kuram vajadzētu barot ķermeni un apgādāt organismu ar uzturvielām, dodot spēku un enerģiju. veselu šūnu vielmaiņas process regulē svaru, izvada toksīnus attīrot organismu-galu galā tas uztur veselību, pašsajūtu un dzīvību! ..tieši tik svarīga ir pH nozīme, -tas ir tikpat vitāli kā spēja ieelpot gaisu, lai mūsu organisma šūnas uzņemtu skābekli-tām jānodrošina sārmaina vide, lielākoties uzņemot sārmainus produktus un ūdeni! 

šoreiz kā Amrita ūdens vēstnese gribu īpaši dalīties tieši par ūdens pH nozīmi.. lasīt vairāk:

//receptes: bagātīgā brokastu granola

tā kā brīvdienas ir tepat, soļa attālumā, gribu dalīties ar brokastu granolas recepti.. nedēļas nogalē vismaz vienu dienu mums noteikti nr.1, pirms sākam dienas gaitas- ir kopīgas, nesteidzīgas brokastis, kad tās cenšamies padarīt arī ne tik ierastas.. brokastu variāciju ir milzu daudz un sajūta no rīta ir īpaša, tādēļ tā noteikti ir mana mīļākā ēdienreize.. domāju, ka nenoliegsiet, ka daudzās mājās brīvdienu brokastis ir kas īpašs. tādēļ šajā reizē tieši pirms brīvdienām varbūt kādam kā reiz noderēs ideja un recepte-bagātīgai un veselīgai granolai.. lasīt vairāk: